diezgan smieklīgi ir tas, ka uzrakstot tekstu, kas balansē uz apvainojuma robežas, pēctam ir izbrīns (drīzāk gan nedaudz izsmejoša ironija) par to, ka redz nevedoteis saruna... kamōn! šķiet, ka daži to vien gaida, kā kādam uzdirst kko un tad, ja uzdirš pretī, tā ir kā orgasma medusmaize un iemesls nobērt penteri, ka neviens nemāk konstruktīvi sarunāties, atbildēt utt... bet vai ir jēga atbildēt uz tādiem pusmēsla tekstiem... nu ko lai dara, ka izlasē ir tāds un šitāds spēlētājs? treneris ir treneris un viņš nosaka sastāvu pēc SAVIEM ieskatiem, ja arī tur kāds atrodas nepelnīti, tad var izrā'dit savu npeatiku par to, bet ne nodirst par kkādu tur savu interešu lobētāju! es nemēģinu nevienu aizstāvēt, bet ir sajūta, ka daudziem to vien gribās, kā kasīties (un arī atbildēt) par piepūstiem sūdiem... pašiem tas neapnīk?
ā, un kas man skan fonā? tagad piemēram The Fashion - Like Knives... nākamais būs Cold War Cids - Hospital Beds... yeah ;)
miers ārā un miers iekšā... šobrīd ir gana sīvais triekts, bet lieku pēdējo stakanu galdā par to, ka šobrīd mana gramatika ir apbrīnojami laba :D